Pasaules čempionāts kadetiem (līdz 12.gadiem) Brazīlijā

Treneris Jānis Valeinis vadīja jauno šahistu delegāciju uz Brazīliju, kuras sastāvā bija 5 Latvijas jaunie šahisti (visi dalībnieki, rezultāti atroami http://chess-results.com/tnr295098.aspx?lan=10&art=25&fedb=LAT&turdet=YES&flag=30&wi=984). Neliels atskats uz turnīru:

Turnīra organizācija: tā kā turnīrs notika mazā Brazīlijas pilsētiņā Pocos de Caldas, tad laikam jau nevarēja sagaidīt ļoti labu organizāciju.

1. Lielākā problēma bija tā, ka ļoti retais tiesnesis un organizētājs zināja angļu valodu. Piemēram, vienā incidentā, kur Ieva Valeine izdarīja aizliegtu gājienu, viņa dabūja aizrādījumu. Par laimi viņa zināja, ko nozīmēja vārds “Uno” (jo spēlē uno kārtis) un zināja, ka tas laikam pirmais aizrādījums. Tāpat citreiz mēģināja angļu valodā izskaidrot tiesnešiem, ka bijusi trīs reizes pozīcijas atkārtošanās, tas nebija viegli.
2. Liela problēma bija mazie galdiņi, uz kuriem nevarēja īsti uzlikt blanku un veikt partijas pierakstu. Spēlētāji rīkojās dažādi: bija tādi, kas turēja blanku uz ceļiem, citi bīdīja zem šaha galda. Tomēr beigās visi kaut kā galā tika.
3. Turnīra organizētāji nespēja atbildēt uz daudziem jautājumiem un no delegāciju vadītāju sanāksmes turnīra sākumā īsti jēgas nebija. Piemēram, organizētāji nezināja, vai delegāciju vadītāji drīkst atrasties zālē, vai nē un lika mums pašiem par to balsot. Nākamajā dienā uzzinājām, ka tomēr delegāciju vadītāji drīkst atrasties zālē 5 minūtes pēc partiju sākšanās, pēc tam zāle jāatstāj.
4. Vecāki bērnus gaidīja ārā pie spēļu zāles (līdz pat 5 stundām), sēdēt nebija kur. Daži nesa līdzi sev krēslus, daži sēdēja uz zāles utt.

Vecāku iespaidi: dzīvojām samērā labā viesnīcā, tuvu turnīra spēļu zālei. Uz pilsētu bija jābrauc ar autobusu. Daba visumā bija skaista: gan pērtiķi, kuri dzīvo mežā, gan palmas un dažādi kalnu, ūdenskritumu skati. Turējāmies kopā, jo atsevišķi iet nedaudz bīstami, pirmajā dienā jau mums mēģināja piesieties, bet tā kā bijām daudzi, tad problēmas nebija. Dzīvojām draudzīgi, daudz kontaktējāmies, analizējām partijas un gatavojām variantus turnīra partijām. Vēl bija dažādas problēmas gan ar naudas maiņu, gan bankas kartēm, gan valodas barjeru, tomēr visu draudzīgi risinājām.

Bērnu iespaidi: bērniem galvenokārt patika pērtiķīši, kurs varēja barot no rokas un kuri dzīvoja vietējā mežā. Braucām barot vairākas reizes! Vēl bija jauks baseins, kur varēja peldēt katru dienu, šo iespēju bērni arī aktīvi izmantoja! Vēl divas dienas bija dažādas atrakcijas kā piemēram, amerikāņu kalniņi, mašīnas utt. Turnīrs, emocijas, šaha partijas, atklātņu gatavošana un stress – sākumā tas viss bija ok, bet uz turnīra beigām visi ļoti sāka nogurt no šaha partiju un psiholoģiskās slodzes.

Iespaidi par bērnu rezultātiem: Turnīra sākumā liels un veiksmīgs izrāviens izdevās  Krasiļņikovai Marijai (G8 grupa), kurai bija ļoti labs sākuma rezultāts: 4 punkti no 6 partijām! Citiem tik labs sākums nebija. Tomēr tunrīru visi noslēdza daudzmaz vienādi: no 11 partijām tika gūti 4 punkti (Ieva Valeine (G10), Marija Krasiļņikova (G08), Vissarionovs Artjoms (U12)) un 4.5 punkti (Anna Kipļuka (G12), Pavels Sokolovskis (U10)).

Secinājumi I: Pirmkārt jāsecina, ka Latvijā joprojām šahs bērniem ir vairāk hobijs (blakus skolai un citiem interesantiem pulciņiem). Lai gan bērni ir talantīgi, trūkst nopietna pieeja un darba pie šaha. Bieži vien trūkst zināšanu par atklātnēm, tipiskām pozīcijām, kuras galvenokārt var iegūt apskatoties zināmu skaitu klasisko partiju (piemēram, izlasot daudzas šaha grāmatas). Arī turnīra garās partijas bija ļoti nogurdinošas un bieži vien bērniem bija grūti nosēdēt līdz galam. Psiholoģija saprotams arī spēlēja savu lomu.

Secinājumi II: Kontaktējoties ar treneriem no Indijas, tika uzzināts, ka talantīgi spēlētāji iet speciālās šaha skolās (kur mācās katru dienu) un gada laikā pavada aptuveni 120 dienas spēlējot klasiskās šaha partijas (10 – 11 klasiskā šaha tunrīri gadā, kur viens turnīrs iet vismaz nedēļu). Turklāt tie spēlētāji, kas ir talantīgi un tiek mērķtiecīgi virzīti, gandrīz vispār nepiedalās ātrā šaha turnīros. Ļoti grūti sacensties tieši ar spēlētājiem no Indijas, Ķīņas, Kazahstānas, Krievijas, Amerikas, Uzbeksitānas, Armēnijas (šeit var minēt arī citas valstis)! Jādomā, kā Latvijā organizēt vairāk tieši klasiskās kontroles turnīrus, lai attiecīgi sagatavotu bērnus nozīmīgiem starptautiskiem turnīriem.

Dažas bildes!